2017.02.08.

Katalepsijas katalizators

 

Katalizators ir vajadzīgs ne tikai ķīmiskajām reakcijām. Arī politikai ir vajadzīgs katalizators – notikums, kas paātrina politisko reakciju izpratni un vērtējumu. 2017.gada vasarā LR kriminālās valsts „politikā” tāds katalizators kļuva „Rīdzenes sarunas”, ļoti uzskatāmi atklājot vietējo „politiķu” katalepsiju – psihopatoloģisko simptomu. Nācās pārliecināties, ka mūsu „politiķi” ne vien ilgstoši paliek ar tīru sirdsapziņu liekulīgas melošanas pozā, bet vispār nav no šīs pozas izkustināmi un acīmredzot nomirs šajā pozā. Katalepsijas psihopatoloģiskā simptoma būtība ir šī nenormālā poza. LR „politiķi” nomirs „džentlmeņa” pozā. Viņi nekad netiks vaļā no katalepsijas. Neapšaubāmi, „Rīdzenes sarunas” ir primitīva, bet svarīgākais – aplama „problēma”, jo netiek runāts par galveno; respektīvi, par 1) LR kā kriminālu „valsti” ar oligarhisku iekārtu, 2) neformālo sarunu dabisko lomu politikā, 3) tipoloģiski līdzīgu saruna esamību LR kriminālās varas visā pastāvēšanas laikā un tajā skaitā dienās, kad mutuļo kaislības ap „Rīdzenes sarunām”. Pats par sevi ir saprotams, ka „oligarhi” diezgan intensīvi izstrādā taktiku dotajā situācijā, kad atkal viņiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Katra atsacīšanās neņemt vērā galveno tūlīt automātiski pārvēršās liekulīgā melošanā ar tīru sirdsapziņu. Ļoti aktīvi sevi kā „džentlmeni” izrāda Pimenovs. Viņš aizstāv Sudrabu, izliekās nezinām, kādā „valstī” dzīvo un kādā parlamentā sēž. Pimenova katalepsija ir notēmēta uz kādu amatu valdībā. Viņa liekulīgajai melošanai ir karjerisma smaka. Tas nav nekas jauns. Pimenovs reiz neslēpa un pat ar zināmu entuziasmu skaidroja, ka krievu skolu aizstāvēšana viņam ir vajadzīga automātiski savai politiskajai karjerai tāpat kā Cilēvičam cilvēktiesības. Saprotams, var šaubīties, vai kriminālā latviešu aplokā varēja būt godīgi un patriotiski cittautieši, kuriem primārais ir sociālie un politiskie ideāli, bet nevis sava kabata un sava idiotiskā ambīcija. Ja būtu tomēr iespējami tādi kadri, tad kriminālā valsts noteikti nevarētu smirdēt tik daudzus gadus. Latviešu godīgajai minoritātei būtu bijis ar ko apvienoties cīņā pret cilvēciskajām padibenēm, kurām “perestroika” speciāli ieslēdza zaļo gaismu. Taču ar cilēvičiem, pimenoviem nekāda apvienošanās nebija iespējama jau no paša sākuma. Zagšanas dēmons uzvarēja visās diasporās. 2017.gada vasaras katalizators to atkal apstiprināja.

 

This entry was posted in blog. Bookmark the permalink.

Comments are closed.