2017.05.06.

Epohālā publikācija

 

   Epohālās publikācijas nav funkcionāli vienādas. Atšķirās to misija. Iespējami trīs varianti. Pirmais variants ir epohālās publikācijas, kuras iezvana jaunu laikmetu un ir atjautīgas uvertīras jaunajam laikmetam. Otrais variants ir epohālās publikācijas, kuras analītiski apkopo sava laikmeta specifiku (laikmeta garu, tendences, sasniegumus) un uzskatāmas par monogrāfiskām bībelēm. Trešais variants ir epohālās publikācijas, kuras noslēdzoši rezumē aizvadīto laikmetu un kļūst epitāfijas aizvadītajam laikmetam. Tādas publikācijas katra ar savu misiju, piemēram, ir Dekarta, Maksa Vēbera, Osvalda Špenglera slavenās grāmatas, par kurām ir lietas kursā katrs izglītots cilvēks.

2017.gada 29.maijā saņēmām epohālu publikāciju par bēdīgo stāvokli demogrāfiskās pārejas laikmetā, kad „baltā” rase ne vien izmirst, bet arī strauji degradējās. Tas visvairāk attiecās uz valdošo eliti un galvaspilsētu varas inteliģenci. Epohālā publikācija tik tikko piedāvātajā iedalījumā atbilst otrajam variantam.

„Balto” cilvēku garīgā priekšpulka bēdīgajam stāvoklim ir veltītas daudzas publikācijas. Arī latviešu valodā. Principā nevienam vairs nav noslēpums fekāliju izmantošana un seksa atspoguļošana „mākslā”, homoseksuālisma, genderisma, seksisma, feminisma, geju, lesbiešu, transvestītu nekaunīgā uzbāzība. Rietumu daudzās valstīs oficiāli atzītas viendzimumu laulības. Viendzimumu laulātie var saņemt atļauju adoptēt bērnus. Lepni pederasti ir valdību sastāvā.

Kolosālais pagrimums, tā teikt, sievietes, vīrieša vai ģimenes gultā slidinās pārī ar kolosālo pagrimumu cilvēku smadzenēs. Nākas runāt ne tikai par fiziskajiem pederastiem, bet arī par intelektuālajiem pederastiem. „Baltās” rases valdošā elite un pārējā varas inteliģence sabiezē vienotā pederastu korporācijā. Vairs nav vajadzīgs nošķirt fiziskos pederastus un intelektuālos pederastus. Abas grupas ir jāuztver kā vienotu kolektīvu, jo abu grupu saprāts būtiski neatšķiras. Tas ir kropls abās grupās.

Latvijā garīgo pagrimumu organizē, finansē, koriķē, vada, apmīļo, apbalvo, slavina, iedvesmo valdošā kliķe kopā ar varas inteliģenci augstskolās, sabiedriskajās organizācijās, medijos. Aizvadītajos gados latviešu tautai drausmīgu ieguldījumu deva vienotās vienotības „partija” ar viņķelisko deģenerātu „projektiem”. Garīgajā izvirtībā tvīkstošā vienotā vienotība uzskatāma par latviešu varas inteliģences vismelnāko politisko simbolu. Turpretī vismelnākais mediju simbols ir „Delfi”.

Pateicoties „naciķu” pusdebilo kadru piemēslotās Kultūras ministrijas seksuālajai orientācijai, par sodomijas centriem ir kļuvuši valsts bezatbildīgo ierēdņu savvaļā palaistie Rīgas teātri. Sodomijas centros ļoti iecienīta ir Raiņa personības un daiļrades perversa interpretācija. Turklāt sodomijas faniem nepietiek ar vietējo hermanisko deģenerātu „režijām”. Viņi regulāri aicina no ārzemēm „rešisūrēt” visādus deģenerātus. Pat krievu serebreņņikovus no ienīstās Krievijas. Vietējais servilisma klasiķis Stradiņš, talantīgi izmantojot katru iespēju nolaizīt politiskās varas dibenu, Zinātņu akadēmijā šiem ārzemju deģenerātiem piešķir dažādas balvas un akadēmiskos goda titulus. Protams, par viņiem jūsmo latviešu „radošā jaunatne” pederastu citadelē „satori”.

2017.gada 29.maija epohālā publikācija attiecās uz „baltās” rases pagrimumu. Publikācijā tiek nosaukts konkrēts paraugs. Šis paraugs publikācijai piešķir epohālu reputāciju. Viens ir abstrakti apgalvot par pagrimumu. Pavisam kaut kas cits ir nosaukt vārdā pagrimuma paraugus.

Pagrimuma paraugi agrāk tika publiski nosaukti vārdā. Pie tam bija vērojama jautra evolūcija. Teiksim, bija vērojama jautra evolūcija Rietumu politiķu (tajā skaitā Latvijas) identifikācijā, izmantojot jēdzienus „idiots” „idioti”, „idiotisms”, „idiotija”.

Katrā ziņā nākas atcerēties, ka vēl nesen (līdz mūsu gadsimtam) Rietumu publiskajā telpā nebija pieņemts mētāties ar leksiskajām vienībām „idiots”, „idioti”, „idiotisms”, „idiotija” valstu vadītāju, parlamentu deputātu, valdošās elites personīgo īpašību un viņu politikas vērtējumos. Konsekventi saglabājās korekta leksika. Vispār nebija pieņemts publiski izteikties par politiskās varas intelektuālo kapacitāti. Tas tā notika acīmredzot tāpēc, ka nebija reāla vajadzība saukt lietas īstajos vārdos. Stāvoklis ir kardināli izmainījies. Slikto jēdzienu izmantojumam noteikti ir organisks cēlonis. Tas vitāli sakņojas kritiskajā antropoloģiskajā kvalitātē. Tā ir tik slikta, ka korekti jēdzieni vairs nav iespējami.

Jautrā evolūcija bija apmēram šāda. Vispirms internetā kādu ierindas politiķi par „idiotu” nosauca žurnālists. Žurnālistu nekavējoties terminoloģiski atbalstīja komentētāji. Identitāte „idiots” kļuva populāra sociālajos tīklos un politiskajā kultūrā vispār. Evolūcijas nākamajā stadijā par idiotu nosauca ministru. Visai drīz par idiotiem nosauca visus valdības ministrus ar premjerministru priekšgalā. Pēc tam idiota gods nebija ilgi jāgaida valsts prezidentiem. Rīgas pils saimnieki par to var precīzāk pastāstīt.

Līdz 2017.gada 29.maija epohālajai publikācijai jautrajā evolūcijā bija sasniegts respektējams progress – starptautiskais līmenis. Publiski viens otru par idiotiem jau apsaukāja atsevišķu valstu valdības locekļi. Piemēram, Izraēlas ministrs publiski par idiotu nosauca Lielbritānijas ministru.

Arī Latvijā tika sasniegta realitātei objektīvi atbilstoša evolūcijas stadija. Pie mums uzskats par valdošās kliķes idiotismu bija kļuvis sabiedriskās domas konstants elements un vairs nebija atsevišķu žurnālistu, publicistu, zinātnieku viedoklis. Tā nebija pat Krievijā, kuras bijušā politiskā vadība ar savu hipernelietīgo „perestroiku” ir austrumeiropiešu un tajā skaitā savas tautas pagrimuma sātaniskā izraisītāja. Krievijā sabiedrība uzticās valsts prezidentam. Sabiedriskajā domā prevalē atbalsts V.Putinam. Viņu neapsaukā par idiotu. To nedara pat slavenie jūdasi no jūdu vedediktovu 5.kolonnas.

Epohālā publikācija apliecina jaunu evolūcijas stadiju. „Baltās” rases pagrimuma piemērā ir nosaukts 266. Romas pāvests jezuīts Francisks. Viņa rīcība netiek apzīmēta ar vārdiem „idiots”, „idiotisms”, „idiotija”. Tiek lietots nesalīdzināmi šausmīgāks vārds – vilkacis. Romas pāvests tiek dēvēts par „vilkaci pāvesta sutanā”.*

Nevar būt nekādu šaubu! Tas ir radikāls (epohāls) pavērsiens mūsdienu Rietumu civilizācijas vērtējumā. Tas ir nesaudzīgs mentāls signāls, ka „baltā” rase vairs nevirzās no patoloģijas uz veselību, bet virzās pretējā virzienā – no veselības uz patoloģiju. Šis iznīcinošais process jau ir sasniedzis sociuma visaugstāko līmeni, ar ko kristietisma pasaulē tradicionāli asociējās Romas pavēsts. Vatikāna galvenā persona vienmēr ir bijusi morālās regulācijas avots, kritērijs, arbitrs. Pret Romas pavēstu izturējās kā pret vislielāko morālo autoritāti. Romas pāvests ir bijis morālais garants miljardiem cilvēku.

Epohālās publikācijas autore Olga Četverikova ir ļoti nopietna zinātniece. Viņa strādā ļoti nopietnā universitātē. Publikācija tika ievietota ļoti nopietna speciālista vadītā ļoti nopietna satura interneta portālā. Olga Četverikova ir ļoti zinošu rakstu un grāmatu autore par Rietumu reliģiju un kultūru.

Ļoti augstais zinātniskais līmenis atspoguļojās arī epohālajā publikācijā, detalizēti pierādot Romas pāvesta morālo relatīvismu, garīdzniekiem netipiska pasaules uzskata dīvainības, bet, vistrakākais, liturģisko normu un svēto tekstu  izkropļošanu, kas nekādi nav savienojams  ar pontifika statusu un nepārprotami liecina par degradāciju. 2013.gada 13.martā tika ievēlēts Romas pāvests atbilstoši eiropeīdu pagrimuma loģikai: ar skaidru prātu un cēlu morāli „baltajiem” vairs nedrīkst būt neviena amatpersona un katrai amatpersonai ir jāatbilst pagrimuma vispārējam tonusam.

Epokālās publikācijas autore neizsaka tikai savu viedokli. Publikācijas saturam ir kolektīvās domas un kolektīvās atbildības mērogs. Faktiski publikācija rezumē pasaules sabiedriskās domas nepatīkamo pārsteigumu un apmulsumu par pontifika morālo vaļību un ekstravagantajām izdarībām. To mērķis ir speciāli demonstrēt pseidoliberālu attieksmi pret garīdzniekiem-pederastiem, bijušajiem garīdzniekiem un tagad viendzimumu laulātajiem pāriem. Pāvests speciāli organizēja attiecīgus publicitātes pasākumus vizītes laikā ASV. Viņš žurnālistu klātbūtnē kādam itāļu mācītājam  pateicībā skūpstīja roku par geju organizācijas izveidošanu. Viņš tādējādi vēlējās apliecināt savu solidaritāti ar tiem, kuri atklāti vēršās pret katoļu mācību par ģimeni un laulību. Romas pāvesta jezuīta Franciska padomnieki atbalsta viendzimumu laulības. Pontifiks 2016.gada jūnijā žurnālistiem teica, ka baznīcai ir jālūdz piedošana pasaules pederastiem par līdzšinējo negatīvo attieksmi pret viņiem. Pontifiks koķetē ar ateistiem un musulmaņu migrantiem. Viņš liturģiskajos procesos iesaista transseksuālas sievietes. Viņa pieeja kanoniskajiem reliģiskajiem tekstiem saskan ar masonu un teosofijas ideoloģiju. Olga Četverikova detalizēti to pamato.

Saprotams, pontifika morālo relatīvismu un garīdzniekiem netipiskā pasaules uzskata dīvainības lietpratīgi izmanto neoliberālisma un posmodernisma ideoloģijas zombētāji. Viņi publicē par pontifiku slavējošus rakstus ar izteiksmīgu ilustratīvo materiālu. Jau 2013.gadā amerikāņu vairāki mediji viņu pasludināja par Gada cilvēku. Geju, lesbiešu, transvestītu aprindās populārā žurnāla „Rolling Stone” 2014.gada februāra numurā kāda raksta autors priecājās par „pārmaiņu laiku” iestāšanos. Par to esot jāpateicās Romas pāvestam Franciskam. Viņa portrets grezno žurnāla vāku. Lieki piebilst, ka potifiks ir kļuvis pederastu triumfa simbols.

Krievu zinātnieces publikācija epohāli rezumē eiropeīdu pagrimumu. Taču publikācija labestīgi apliecina arī t.s. polarizācijas likuma eksistēšanu. Minētais likums mēdz priecēt garīgās katastrofas (pagrimuma) laikā. Proti, cilvēku viena daļa dzer, izdara pašnāvību, nododās izvirtībām un primitīvām izpriecām, morāli deģenerējās, prāta ziņā kļūst iracionāli un idiotiski. Taču tajā pašā laikā cilvēku otra daļa strādā vēl radošāk un saspringtāk, vēl vairāk kāpina zināšanas un altruismu – nesavtīgu gādību par citiem un gatavību uzupurēties citu labā.

Epohālā publikācija sirsnīgi apliecina polarizācijas likuma funkcionēšanu. Tāds raksts noteikti ir profesionālā altruisma rezultāts, nesavtīgā gādībā par citiem uzdrošinoties pastāstīt patiesību par cilvēces tādu unikālu reliģisko etalonu kā Romas pāvests.

 

 

* Skat.: http://khazin.ru/articles/136-chelovek-i-obcshestvo/32121-oboroten-v-papskoi-sutane.

 

 

This entry was posted in blog. Bookmark the permalink.

Comments are closed.