2017.19.09.

Par mājas lapu tomēr vēl turpina maksāt. Bet tas var nenotikt kuru katru brīdi. Turpinu darbu sekojošos blogos:

1) Stikla kalns. Kulturoloģiskās refleksijas. www.stiklakalns.blogspot.com

2) Špenglera mantojums. Norieta dienasgrāmata. http://spengleramantojums.blogspot.com/

3) Latviešu idiotismu kolekcija. http://latviesuidiotismukolekcija.blogspot.com/

4) Civilizācijas norieta enciklopēdija. http://norietaenciklopedija.blogspot.com/

5) Kulturoloģiskā publicistika. http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com/

6) Mozaīka. Sociāli filosofiskas refleksijas. https://mozaikasocfilosrefl.blogspot.com/

7) Arturs Priedītis. Teksti. Intervijas. https://aptekstiintervijas.blogspot.com/

8) Siseņi. Pamfletu cikls. https://sisenipamfletucikls.blogspot.com/

Posted in blog | Komentēt

2017.18.08.

Šodien iekārtoju jaunu blogu un šajā blogā pārtraucu ievietot tekstus. Jauno blogu skat.: https://mozaikasocfilosrefl.blogspot.com/

Posted in blog | Komentēt

2017.18.08.

Aktuāla ir latviešu tautas garīgā mobilizācija, kurai nav nekā kopēja ar Lielupes ķēķa latviešu pseidointelektuāļu jaunākajiem murgojumiem par 4.atmodu. Runa ir par tautas garīgi stratēģisko mobilizāciju, bet nevis par tautas primitīvu „mošanos” mantas un naudas vārdā, kā arī stulbā aicinājuma „atgriezties Eiropā” vārdā. Lai tauta garīgi mobilizētos un šajā procesā gūtu panākumus, cilvēkiem ir nepieciešams stratēģiski saprast vairākus momentus. Vispirms un galvenokārt cilvēkiem ir nepieciešams stratēģiski saprast, ka nāksies savienot kolektīvos mērķus ar saviem individuālajiem mērķiem. Neapšaubāmi, runa ir par vispārnacionāliem mērķiem un cilvēka cienīgas dzīves mērķiem, bet nevis materiālistiskajiem mērķiem – naudas un mantas vairošanu un aprobežoto murmināšanu par „Eiropu” un „eiropeiskajām vērtībām”, kas praktiski ir vēdera vērtības. Cilvēkos ir jābūt emocionālajam pārdzīvojumam par izvirzītajiem mērķiem. Tas ir ļoti svarīgi. Bez tā nav iespējama garīgā mobilizācija. Lai cilvēkos rosinātu aktivitāti, enerģijas kāpumu un vēlēšanos kvēli darboties, nepieciešama emocionālā piesātinātība attieksmē pret dotajiem mērķiem. Cilvēkos ir jārada tāda garīgās transformācijas stihija, kas ir emocionāli centrēta un emocionāli vadīta. Garīgās mobilizācijas pamatā ir emocionāli pārdzīvoti mērķi. Svarīgs ir vēl viens moments. Tautas garīgā mobilizācija nevar notikt bez cilvēku noteiktas morāli psiholoģiskās gatavības. Ja šī gatavība eksistē, tad morāli psiholoģiski gatavie cilvēki jāsaliedē mikrokolektīvos, bet mikrokolektīvus pēc tam ir jāsaliedē makrokolektīvos. Saprotams, jebkurš mikrokolektīvs no cilvēka prasa zināmu kompromisu, piekāpšanos, pašupurēšanos, jo cilvēks ziedo sevi un savas intereses kopējo interešu labā. Taču cilvēkiem tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka viņi atsakās no sevis priekš sevis, jo viņu atsacīšanās veicina kopējo lietu, no kuras panākumiem noteikts labums būs katram cilvēkam; arī tiem, kuri atsacījās no sevis. Protams, lai atsacītos no sevis, nepieciešamas milzīgas izmaiņas cilvēkā – personības milzīga transformācija. Piemēram, Latvijā pēcpadomju periodā (praktiski sākās jau „perestroikas” gados) notika cilvēciskā potenciāla vertikāles sagraušana: tie, kuri bija „apakšā” (sabiedrības perifērijā) nonāca „augšā” (pie varas visās institūcijās). Tāda drausmīga pārvērtība nevarēja palikt bez drausmīgām sekām. Iespējams, visdrausmīgākais ir inteliģences degradācija. Tā rezultātā Latvijā tagad nav patiesi godīgas un ideālistiski orientētas inteliģences, kas varētu uzņemties garīgās mobilizācijas metodisko un organizatorisko vadību. Tāpēc latviešu tauta ir pakļauta totālai un fatālai destrukcijai, kuru nav spējīgs neviens apturēt. Bet visbēdīgākais – neviens nav ieinteresēts apturēt destrukciju.

 

 

Posted in blog | Komentēt

2017.18.08.

Ja Latvijā par politiķiem nevarētu kļūt dauni un latviešiem būtu saprātīgi politiķi, tad viņi noteikti panāktu interneta aizliegumu Latvijā jeb interneta darbības apturēšanu Latvijā uz apm. 200 gadiem. Saprātīgie politiķi redzētu, ka internets un tā sniegtās komentēšanas iespējas, sociālie tīkli ļoti uzskatāmi atklāj latviešu zemo attīstības līmeni. Protams, ar “nikiem” komentāros, soc.tīklos murgo tautas izcilākās padibenes – zemiski, nelietīgi, aprobežoti, nekaunīgi, neizglītoti latviešu viepļi. Taču viņu skaits ir nenormāli liels, un tāpēc slikti atsaucās uz latviešu tautas portretu. Ja nebūtu interneta, tad nebūtu materiāls tik drausmīgam ieskatam par latviešiem.

Posted in blog | Komentēt

2017.18.08.

Daudz lielāka problēma latviešiem ir iespējas samazināt daunu, idiotu, postcilvēku, deģenerātu lomas progresēšanu visos dzīves segmentos. Latviešu dzīve ļoti strauji iegūst debilu auru. Tā ir aura, kurai nav nekā kopēja ar neattīstītas tautas veģetēšanas auru. Tā ir nesalīdzināmi drausmīgāka un bīstamāka aura, nekā barbarisma, pagānisma, necivilizētības determinētā aura.

Posted in blog | Komentēt

2017.15.08.

Saskaņā ar MK iniciatīvu Latvijas ateju sistēmas sakārtošanā nākamajam solim ir jābūt “Latvijas Ateju inspekcijas” (LAI) nodibināšana. Tās funkcija būtu sodīt MK noteikumu nepildītājus. Sodīšanas iespējas lielākas nekā valsts valodas inspekcijai, ceļu policijai. Katrā latviešu dzīvoklī un viensētā ir ateja. Ateja ir visiem, ko nevar teikt par valodu, mašīnām. Latvijā ne visi prot runāt, ne visiem ir mašīnas. Toties ateja ir visiem. Tātad ideāls lauks soda naudām, kukuļņemšanai. Kadrus LAI nebūs grūti atrast. Latviešu iemīļotākais aromāts ir mēslu smaka. Latvieši par mēsliem ir visu pārvērtuši, sākot ar valsti, baznīcu, izglītību, veselības aizsardzību, grāmatniecību, muzejiem, teātriem. Latviešiem mēslu aromāts ir tas pats, kas cilvēkiem „Chanel Nr.5”aromāts. Konkursu LAI vadītājam nevajag rīkot. Nav jēgas, jo pieteiksies visi latvieši. Tāpēc vadītāju ir jāizvēlas demokrātiski – jāņem ir kāds no savējiem. Kā visam pie latviešiem, LAI ir jādarbojās eiropeiski, LAI darbībai ir jāatbilst Eiropas garam. Tāpēc par LAI vadītāju var nostumt Andri Piebalgu. Viņš pēc partijas kongresa būs brīvs cilvēks. Kā zināms, viņam ir eiropeiska pieredze, jo pietaisījis ilgu laiku Eiropas un citu kontinentu atejas, ko viņš sāka darīt jau ministra gados, apbraukājot pasauli, lai apgūtu pieredzi visās jomās. Turklāt kungs ir tipisks latvietis: tātad nav gudrs un ir nekaunīgs, lai komunicētu ar latviešu ateju īpašniekiem katrā Latvijas ciemā, pilsētā, sādžā. Vārdu sakot, ir adekvāts LAI menedžmenta prasībām. Naudas lietās arī ir lietas kursā. Zina, kas pienākas pašam un kas pienākas savējiem un Lielajai Bandai.

Posted in blog | Komentēt

2017.14.08.

LR valsts krahs ir ne tikai politiskās krīzes, ekonomiskās krīzes, morāli tikumiskās krīzes, sociālās krīzes, demogrāfiskās krīzes rezultāts, bet arī valsts iekārtas modeļa krīzes rezultāts. Krimināli oligarhiskais valsts iekārtas modelis ir noslēdzies ar LR krahu. Pašlaik galvenā problēma ir tajā ziņā, ka minētās krīzes ir radījušas valsts kraha apstākļus, bet nav radījušas apstākļus valsts iekārtas maiņai; respektīvi, krimināli oligarhiskās valsts iekārtas likvidēšanai. Latvieši nav gatavi revolucionārām pārmaiņām. Tāpēc aktuāls ir jautājums par iemeslu šādai tautas negatavībai sev nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi. Atbilde uz šo jautājumu ir iespējama tikai viena: negatavība ir jāsaista ar latviešu masu cilvēcisko kvalitāti, kuras kritēriji savukārt ir politiskās apziņas līmenis, morāli tikumiskais līmenis, vispārējais izglītotības līmenis, pašanalīzes un paškritikas līmenis, cilvēciskās cieņas izpratnes un pašcieņas līmenis, latviešu inteliģences attīstības līmenis un latviešu inteliģences savas sociālās sūtības izpratnes līmenis.

Posted in blog | Komentēt

2017.11.08.

2017.gada vasarā tika sašūpota latviešu visaugstākā mēslu čupa – LR krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Valsts iekārtas sašūpošana nav tas pats, kas ir berzēšanās ap VID, KNAB, SAB, DP vai kādu citu atsevišķu valsts institūciju. Valsts iekārta ir politiskās organizācijas pamats un visdziļākā jēga. Šo čupu ir pietaisījusi, sargājusi, slavējusi, regulāri papildinājusi latviešu majoritāte. Tāpēc smirdoņa ir grandioza, un rīt, parīt, aizparīt tā būs vēl grandiozāka. Katru dienu izpeld kaut kas jauns šīs mēslu čupas diskursīvajā apsaimniekošanā, jo latviešu majoritātei šī čupa ir dzīves organiska sastāvdaļa, lepnums, panākums, dārgums, un tāpēc aprūpējams, lolojams, modificējams, analizējams, modernizējams, papildināms lielums. Sīciņa minoritāte ir latviešu grupa, kurai LR kā krimināli oligarhiska valsts nav 100% pieņemama. Tādu latviešu skaits ir ļoti niecīgs. Tāpēc aicinājums aizslaucīt vēstures mēslainē LR un sākt dzīvi no jauna publiskajā telpā neeksistē. Eksistē vienīgi debila retorika par 4.atmodu, bordāniešu, jurašu, strīķu noziedzības un nelietības maskēšana ar “tautas sapulcēm”. Eksistē šizofrēniskas ilūzijas objektīvi izmeklēt “Rīdzenes sarunas”. Latviešu tautas vēsturē tā ir otrā reize, kad tiek sašūpota valstiski galvenā mēslu čupa. Pirmo reizi viss noslēdzās ar valsts apvērsumu. Tagad tā nebūs. Tagad latviešiem ir ģeopolitiskais saimnieks, un Latvijas teritorijā atrodas ārzemju karaspēks atbilstoši okupācijas kritērijiem. Tagad būs vienīgi latviešu majoritātes smirdoņa. Latviešu varas inteliģences morāli tikumiskais stāvoklis tagad nav salīdzināms ar latviešu varas inteliģences morāli tikumisko stāvokli 30.gadu sākumā. Tagad latviešu varas inteliģence ir degradējies un deģenerējies pelējums. “Prihvatizācija”, zagšana, noziegumu brīvība, postmodernisms, neoliberālisms, plurālisms, demogrāfiskā katastrofa (kā garīgās sekas) latviešu varas inteliģenci ir fundamentāli sagandējusi. Tautas majoritāte ir spējīga vienīgi liekulīgi un melīgi dancot ap savu visaugstāko mēslu čupu, un nevēlas ne streikot vai mītiņot, ne organizēt valsts apvērsumu vai aicināt palīgā ģeopolitisko saimnieku. Tautas majoritātei sagādā baudu valstiskā smirdoņa. Galēji aprobežoti tipi vienīgi galēji aprobežotā sociumā drīkstēja cerēt gūt masu atbalstu vācu-krievu pakta „restaurēšanai”. Tikai galēji aprobežotā politiskajā vidē var neņemt vērā, ka tagad Latvija ir citas ģeopolitiskās vienošanās subjekts. Ja jau kādam ļoti gribās nosodīt vēsturisko netaisnību, tad nākas sākt ar Romas pāvesta un Vācu ordeņa ģeopolitiskās vienošanās nosodījumu, izlemjot pagānu cilšu pārvaldīšanu Ziemeļeiropā. Bet ko gan labu un gaišu var gaidīt no tautas, kuras garīgās intereses vitāli koncentrējas ap Kombuļu Inesi un vīriešiem viņas gultā…Mediji zina, kas garšo latviešu majoritātei pat tajā laikā, kad smird vietējā visaugstākā politiskā mēslu čupa.

Posted in blog | Komentēt

2017.10.08.

Sašūpota ir latviešu pietaisītā valstiski galvenā mēslu čupa – krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Šo čupu ir pietaisījuši, sargājuši, slavējuši, apgādājuši daudzi latvieši, tāpēc smirdoņa ir liela un rīt, parīt, aizparīt būs vēl lielāka. Godīgie latvieši ir jāapgādā ar gāzmaskām. Tos nāktos dot amerikāņiem, ja viņiem sāp sirds par latviešu bojāeju. Uz ko cer JKP? Tādi vienmēr cer uz to cilvēcisko kvalitāti, uz ko cer Vaira Vīķe- Freiberga: “Kaut gan – nu, teiksim tā – tīri statistiski runājot, normāla inteliģence ir tikai pusei no iedzīvotājiem. Ceturtdaļa ir gudrāka par caurmēru, bet ceturtdaļa ir mazāk gudra par caurmēru”. JKP runas vīri neorientējās politikā un ideoloģijā, sociāli politiski teorētiskajos jautājumos. Nav ko gaidīt, ka viņi kaut ko saprastu no ģeopolitikas. Šī “izpratne” atspoguļojās viņu saitā. Vāciešu-krievu pakts ir ģeopolitisks fenomens. Ja šie tipi patiesi rūpētos par latviešu tautu, tad viņu pienākums ir likvidēt šodienas amerikāņu ģeopolitisko varu un okupācijas varu, bet nevis muldēt par vēsturisko mantojumu, kura izpratne pie mums vispār ir kropli uzspiesta tautas masām.Vai varēja būt kaut kas godīgs un patiess? Nevarēja! Nevarēja, jo tā ir neliešu “kabatas partija” ar idiotisku “platformu” un idiotisku “partijas” nosaukumu! Idiotisms, nekaunība, nelietība ir šo tipu stiprā puse! Idiotisms turpinās! Kāda jēga savas nelietības nomaskēšanā ir M.-R. paktam? Tā faktiski liecina par idejisko impotenci – nespēju “tautai” piedāvāt šodienas vēsturiskajos apstākļos loģisku simbolisko klišeju un savā aprobežotībā tāpēc no pagultes izvelkot vecu simulakru. Plānotā sapulce ir ārprātīga nekaunība! Kurš vēl Latvijā nezina, kāda noziedzīga loma ir bordāniem, jurašiem un strīķēm oligarhijas problemātikā? To tagad zina visi. Tikai patoloģiski nelieši var izcili melīgi turpināt izlikties, ka nav saistīti ar noziegumu piesekšanu. Bet no vienas puses labi! Redzam, kādas cilvēciskās padibenes un neārstējami deģenerāti rosās ap latviešu tautas politisko aprūpi.

 

Posted in blog | Komentēt

2017.04.08.

Problēma ir dziļāka, un tā neattiecās tikai uz atsevišķiem cilvēkiem. Problēma attiecās uz tautas nacionālo raksturu. Liekulīgajai melošanai ar tīru sirdsapziņu nav sporādisks raksturs. Runa nav par gadījuma rakstura parādībām. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu nav kaut kas tāds, kas parādās un noris tikai reizumis atsevišķiem cilvēkiem. Tiekamies ar masu parādību. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu latviešu sabiedrībā ir masveida izpausme. Turklāt šī izpausme koncentrējas tādā ētikas kategorijā kā nelietība. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu ir jāuzskata par grandiozu nelietību, kas aptver ne tikai dažas Svētās Govis, dažus „džentlmeņus”, bet aptver plašas masas. Sociālie tīkli un interneta komentāri ļoti uzskatāmi atklāj nelietības klātbūtni latviešu masu apziņā. Par to nepārprotami liecina nespēja fiksēt un nosodīt nelietību. Interneta sociālajā publicistikā (tā var dēvēt tekstu korpusu sociālajos tīklos un komentāros) netiek saskatīta Svēto Govju, „džentlmeņu” nelietība. Tiek apcerēts viss kaut kas, bet tikai ne grandiozā nelietība. Tas ļoti svarīgi. Ja netiek nelietībā saskatīta nelietība, tad ir iespējams tikai viens variants – dotā nelietība netiek uzskatīta par nelietību, un dotā nelietība tiek akceptēta kā morāli pieļaujama izdarība. Bet tas ir satraucoši. Nākas secināt nelietīgās liekulības funkcionēšanu tautas masu apziņā. Saprotams, šajā ziņā pārsteigumu nav. Tauta ir dzīvojusi „liekulības tirgu” daudzas paaudzes. Liekulība bija padomju dzīves elements; liekulība ir LR dzīves elements. Pie tam LR liekulība ir daudz bīstamāka nekā padomju laika liekulība. LR liekulībai ir morālā būtība. Tā atsaucās uz cilvēku morālo apziņu. Tā ļoti efektīvi veicina personības degradāciju. Liekulīgā izlikšanās atsaucās uz cilvēku tikumību, veicinot strauju morāli tikumisko deģenerāciju. Padomju laika liekulība bija vienota ar ideoloģiju. Tā bija ideoloģiskā liekulība. Tā varēja sagandēt cilvēka pasaules uzskatu. Taču tā neveicināja morāli tikumisko deģenerāciju. Ja tas tā nebūtu, tad pret LR kriminālo „valsti” visaktīvāk nevērstos vecākās paaudzes, kuras latviešu populācijā ir morāli tikumiski visstabilākās. Ilgstošā un daudzu paaudžu garumā ilgā dzīve „liekulības tirgū” nevarēja neatsaukties uz tautas nacionālo raksturu, panākot nelietības autoritāti latviešu ētosā. Jūtams, ka „Rīdzenes sarunas” turpmāk vēl sāpīgāk atklās nelietības klātbūtni tautas morālajā stājā. Katru dienu iežvadzās jauni nelietības varianti. Esejā ir teikts: „Ja viņai [Sudrabai] kāds neļautu realizēt savu misiju, tad viņa varēja lūgt tautas palīdzību. Konkrēti tas izpaužās, tautu publiski informējot par problēmu. Citu zemju vēsture liecina, ka tādos gadījumos tautas atbalsts ir bijis simtprocentīgs.” Diemžēl jautājums ir interesants, bet nebūt vienkāršs. Misters Tramps solīja ASV varas eliti iztīrīt no sliktiem cilvēkiem un valsti iztīrīt no viņu pastrādātajiem nedarbiem. Viņš to vēlas izdarīt viens pats ar saviem spēkiem. Viņš neaicina palīgā tautu. Bet tas ir nepareizi. Sliktie cilvēki parasti visur ir ļoti konsolidēti. Tā tas ir arī ASV. Sliktie cilvēki Trampam neļauj izpildīt solījumu. To viņš arī nekad neizpildīs, ja neaicinās palīgā tautu. Bet pie mums? Vai Sudrabai latviešu tauta būtu palīdzējusi tikt vaļā no kriminālās kārtības, organizētās noziedzības, ja viņa aicinātu tautu palīgā? Vai ir iespējama tikai viena (apstiprinoša) atbilde uz šo jautājumu? Latviešu masveida līdzdalība zagšanā, nespēja un nevēlēšanās atzīt LR kriminālo būtību, nespēja nosodīt Svēto Govju nelietību „Rīdzenes sarunu” kontekstā jau ir sava veida tikai viena (neapstiprinoša) atbilde uz minēto jautājumu. Var atcerēties VVF teikto un pajokot, ņemot vērā, ka katrā jokā ir liela patiesība. VVF saka, ka tikai pusei no latviešiem ir normāls prāts. Pārējiem ir kaut kāds „caurmērs” un kaut kas sliktāks par „caurmēru”. Lai fiksētu nelietību, vajadzīgs prāts. Bez normāla prāta nelietību nevar fiksēt. Tātad nelietība latviešos ir tik plaši izplatīta normāla prāta trūkuma dēļ.

 

Posted in blog | Komentēt