2017.15.08.

Saskaņā ar MK iniciatīvu Latvijas ateju sistēmas sakārtošanā nākamajam solim ir jābūt “Latvijas Ateju inspekcijas” (LAI) nodibināšana. Tās funkcija būtu sodīt MK noteikumu nepildītājus. Sodīšanas iespējas lielākas nekā valsts valodas inspekcijai, ceļu policijai. Katrā latviešu dzīvoklī un viensētā ir ateja. Ateja ir visiem, ko nevar teikt par valodu, mašīnām. Latvijā ne visi prot runāt, ne visiem ir mašīnas. Toties ateja ir visiem. Tātad ideāls lauks soda naudām, kukuļņemšanai. Kadrus LAI nebūs grūti atrast. Latviešu iemīļotākais aromāts ir mēslu smaka. Latvieši par mēsliem ir visu pārvērtuši, sākot ar valsti, baznīcu, izglītību, veselības aizsardzību, grāmatniecību, muzejiem, teātriem. Latviešiem mēslu aromāts ir tas pats, kas cilvēkiem „Chanel Nr.5”aromāts. Konkursu LAI vadītājam nevajag rīkot. Nav jēgas, jo pieteiksies visi latvieši. Tāpēc vadītāju ir jāizvēlas demokrātiski – jāņem ir kāds no savējiem. Kā visam pie latviešiem, LAI ir jādarbojās eiropeiski, LAI darbībai ir jāatbilst Eiropas garam. Tāpēc par LAI vadītāju var nostumt Andri Piebalgu. Viņš pēc partijas kongresa būs brīvs cilvēks. Kā zināms, viņam ir eiropeiska pieredze, jo pietaisījis ilgu laiku Eiropas un citu kontinentu atejas, ko viņš sāka darīt jau ministra gados, apbraukājot pasauli, lai apgūtu pieredzi visās jomās. Turklāt kungs ir tipisks latvietis: tātad nav gudrs un ir nekaunīgs, lai komunicētu ar latviešu ateju īpašniekiem katrā Latvijas ciemā, pilsētā, sādžā. Vārdu sakot, ir adekvāts LAI menedžmenta prasībām. Naudas lietās arī ir lietas kursā. Zina, kas pienākas pašam un kas pienākas savējiem un Lielajai Bandai.

Posted in blog | Komentēt

2017.14.08.

LR valsts krahs ir ne tikai politiskās krīzes, ekonomiskās krīzes, morāli tikumiskās krīzes, sociālās krīzes, demogrāfiskās krīzes rezultāts, bet arī valsts iekārtas modeļa krīzes rezultāts. Krimināli oligarhiskais valsts iekārtas modelis ir noslēdzies ar LR krahu. Pašlaik galvenā problēma ir tajā ziņā, ka minētās krīzes ir radījušas valsts kraha apstākļus, bet nav radījušas apstākļus valsts iekārtas maiņai; respektīvi, krimināli oligarhiskās valsts iekārtas likvidēšanai. Latvieši nav gatavi revolucionārām pārmaiņām. Tāpēc aktuāls ir jautājums par iemeslu šādai tautas negatavībai sev nodrošināt cilvēkiem cienīgu dzīvi. Atbilde uz šo jautājumu ir iespējama tikai viena: negatavība ir jāsaista ar latviešu masu cilvēcisko kvalitāti, kuras kritēriji savukārt ir politiskās apziņas līmenis, morāli tikumiskais līmenis, vispārējais izglītotības līmenis, pašanalīzes un paškritikas līmenis, cilvēciskās cieņas izpratnes un pašcieņas līmenis, latviešu inteliģences attīstības līmenis un latviešu inteliģences savas sociālās sūtības izpratnes līmenis.

Posted in blog | Komentēt

2017.11.08.

2017.gada vasarā tika sašūpota latviešu visaugstākā mēslu čupa – LR krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Valsts iekārtas sašūpošana nav tas pats, kas ir berzēšanās ap VID, KNAB, SAB, DP vai kādu citu atsevišķu valsts institūciju. Valsts iekārta ir politiskās organizācijas pamats un visdziļākā jēga. Šo čupu ir pietaisījusi, sargājusi, slavējusi, regulāri papildinājusi latviešu majoritāte. Tāpēc smirdoņa ir grandioza, un rīt, parīt, aizparīt tā būs vēl grandiozāka. Katru dienu izpeld kaut kas jauns šīs mēslu čupas diskursīvajā apsaimniekošanā, jo latviešu majoritātei šī čupa ir dzīves organiska sastāvdaļa, lepnums, panākums, dārgums, un tāpēc aprūpējams, lolojams, modificējams, analizējams, modernizējams, papildināms lielums. Sīciņa minoritāte ir latviešu grupa, kurai LR kā krimināli oligarhiska valsts nav 100% pieņemama. Tādu latviešu skaits ir ļoti niecīgs. Tāpēc aicinājums aizslaucīt vēstures mēslainē LR un sākt dzīvi no jauna publiskajā telpā neeksistē. Eksistē vienīgi debila retorika par 4.atmodu, bordāniešu, jurašu, strīķu noziedzības un nelietības maskēšana ar “tautas sapulcēm”. Eksistē šizofrēniskas ilūzijas objektīvi izmeklēt “Rīdzenes sarunas”. Latviešu tautas vēsturē tā ir otrā reize, kad tiek sašūpota valstiski galvenā mēslu čupa. Pirmo reizi viss noslēdzās ar valsts apvērsumu. Tagad tā nebūs. Tagad latviešiem ir ģeopolitiskais saimnieks, un Latvijas teritorijā atrodas ārzemju karaspēks atbilstoši okupācijas kritērijiem. Tagad būs vienīgi latviešu majoritātes smirdoņa. Latviešu varas inteliģences morāli tikumiskais stāvoklis tagad nav salīdzināms ar latviešu varas inteliģences morāli tikumisko stāvokli 30.gadu sākumā. Tagad latviešu varas inteliģence ir degradējies un deģenerējies pelējums. “Prihvatizācija”, zagšana, noziegumu brīvība, postmodernisms, neoliberālisms, plurālisms, demogrāfiskā katastrofa (kā garīgās sekas) latviešu varas inteliģenci ir fundamentāli sagandējusi. Tautas majoritāte ir spējīga vienīgi liekulīgi un melīgi dancot ap savu visaugstāko mēslu čupu, un nevēlas ne streikot vai mītiņot, ne organizēt valsts apvērsumu vai aicināt palīgā ģeopolitisko saimnieku. Tautas majoritātei sagādā baudu valstiskā smirdoņa. Galēji aprobežoti tipi vienīgi galēji aprobežotā sociumā drīkstēja cerēt gūt masu atbalstu vācu-krievu pakta „restaurēšanai”. Tikai galēji aprobežotā politiskajā vidē var neņemt vērā, ka tagad Latvija ir citas ģeopolitiskās vienošanās subjekts. Ja jau kādam ļoti gribās nosodīt vēsturisko netaisnību, tad nākas sākt ar Romas pāvesta un Vācu ordeņa ģeopolitiskās vienošanās nosodījumu, izlemjot pagānu cilšu pārvaldīšanu Ziemeļeiropā. Bet ko gan labu un gaišu var gaidīt no tautas, kuras garīgās intereses vitāli koncentrējas ap Kombuļu Inesi un vīriešiem viņas gultā…Mediji zina, kas garšo latviešu majoritātei pat tajā laikā, kad smird vietējā visaugstākā politiskā mēslu čupa.

Posted in blog | Komentēt

2017.10.08.

Sašūpota ir latviešu pietaisītā valstiski galvenā mēslu čupa – krimināli oligarhiskā valsts iekārta. Šo čupu ir pietaisījuši, sargājuši, slavējuši, apgādājuši daudzi latvieši, tāpēc smirdoņa ir liela un rīt, parīt, aizparīt būs vēl lielāka. Godīgie latvieši ir jāapgādā ar gāzmaskām. Tos nāktos dot amerikāņiem, ja viņiem sāp sirds par latviešu bojāeju. Uz ko cer JKP? Tādi vienmēr cer uz to cilvēcisko kvalitāti, uz ko cer Vaira Vīķe- Freiberga: “Kaut gan – nu, teiksim tā – tīri statistiski runājot, normāla inteliģence ir tikai pusei no iedzīvotājiem. Ceturtdaļa ir gudrāka par caurmēru, bet ceturtdaļa ir mazāk gudra par caurmēru”. JKP runas vīri neorientējās politikā un ideoloģijā, sociāli politiski teorētiskajos jautājumos. Nav ko gaidīt, ka viņi kaut ko saprastu no ģeopolitikas. Šī “izpratne” atspoguļojās viņu saitā. Vāciešu-krievu pakts ir ģeopolitisks fenomens. Ja šie tipi patiesi rūpētos par latviešu tautu, tad viņu pienākums ir likvidēt šodienas amerikāņu ģeopolitisko varu un okupācijas varu, bet nevis muldēt par vēsturisko mantojumu, kura izpratne pie mums vispār ir kropli uzspiesta tautas masām.Vai varēja būt kaut kas godīgs un patiess? Nevarēja! Nevarēja, jo tā ir neliešu “kabatas partija” ar idiotisku “platformu” un idiotisku “partijas” nosaukumu! Idiotisms, nekaunība, nelietība ir šo tipu stiprā puse! Idiotisms turpinās! Kāda jēga savas nelietības nomaskēšanā ir M.-R. paktam? Tā faktiski liecina par idejisko impotenci – nespēju “tautai” piedāvāt šodienas vēsturiskajos apstākļos loģisku simbolisko klišeju un savā aprobežotībā tāpēc no pagultes izvelkot vecu simulakru. Plānotā sapulce ir ārprātīga nekaunība! Kurš vēl Latvijā nezina, kāda noziedzīga loma ir bordāniem, jurašiem un strīķēm oligarhijas problemātikā? To tagad zina visi. Tikai patoloģiski nelieši var izcili melīgi turpināt izlikties, ka nav saistīti ar noziegumu piesekšanu. Bet no vienas puses labi! Redzam, kādas cilvēciskās padibenes un neārstējami deģenerāti rosās ap latviešu tautas politisko aprūpi.

 

Posted in blog | Komentēt

2017.04.08.

Problēma ir dziļāka, un tā neattiecās tikai uz atsevišķiem cilvēkiem. Problēma attiecās uz tautas nacionālo raksturu. Liekulīgajai melošanai ar tīru sirdsapziņu nav sporādisks raksturs. Runa nav par gadījuma rakstura parādībām. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu nav kaut kas tāds, kas parādās un noris tikai reizumis atsevišķiem cilvēkiem. Tiekamies ar masu parādību. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu latviešu sabiedrībā ir masveida izpausme. Turklāt šī izpausme koncentrējas tādā ētikas kategorijā kā nelietība. Liekulīgā melošana ar tīru sirdsapziņu ir jāuzskata par grandiozu nelietību, kas aptver ne tikai dažas Svētās Govis, dažus „džentlmeņus”, bet aptver plašas masas. Sociālie tīkli un interneta komentāri ļoti uzskatāmi atklāj nelietības klātbūtni latviešu masu apziņā. Par to nepārprotami liecina nespēja fiksēt un nosodīt nelietību. Interneta sociālajā publicistikā (tā var dēvēt tekstu korpusu sociālajos tīklos un komentāros) netiek saskatīta Svēto Govju, „džentlmeņu” nelietība. Tiek apcerēts viss kaut kas, bet tikai ne grandiozā nelietība. Tas ļoti svarīgi. Ja netiek nelietībā saskatīta nelietība, tad ir iespējams tikai viens variants – dotā nelietība netiek uzskatīta par nelietību, un dotā nelietība tiek akceptēta kā morāli pieļaujama izdarība. Bet tas ir satraucoši. Nākas secināt nelietīgās liekulības funkcionēšanu tautas masu apziņā. Saprotams, šajā ziņā pārsteigumu nav. Tauta ir dzīvojusi „liekulības tirgu” daudzas paaudzes. Liekulība bija padomju dzīves elements; liekulība ir LR dzīves elements. Pie tam LR liekulība ir daudz bīstamāka nekā padomju laika liekulība. LR liekulībai ir morālā būtība. Tā atsaucās uz cilvēku morālo apziņu. Tā ļoti efektīvi veicina personības degradāciju. Liekulīgā izlikšanās atsaucās uz cilvēku tikumību, veicinot strauju morāli tikumisko deģenerāciju. Padomju laika liekulība bija vienota ar ideoloģiju. Tā bija ideoloģiskā liekulība. Tā varēja sagandēt cilvēka pasaules uzskatu. Taču tā neveicināja morāli tikumisko deģenerāciju. Ja tas tā nebūtu, tad pret LR kriminālo „valsti” visaktīvāk nevērstos vecākās paaudzes, kuras latviešu populācijā ir morāli tikumiski visstabilākās. Ilgstošā un daudzu paaudžu garumā ilgā dzīve „liekulības tirgū” nevarēja neatsaukties uz tautas nacionālo raksturu, panākot nelietības autoritāti latviešu ētosā. Jūtams, ka „Rīdzenes sarunas” turpmāk vēl sāpīgāk atklās nelietības klātbūtni tautas morālajā stājā. Katru dienu iežvadzās jauni nelietības varianti. Esejā ir teikts: „Ja viņai [Sudrabai] kāds neļautu realizēt savu misiju, tad viņa varēja lūgt tautas palīdzību. Konkrēti tas izpaužās, tautu publiski informējot par problēmu. Citu zemju vēsture liecina, ka tādos gadījumos tautas atbalsts ir bijis simtprocentīgs.” Diemžēl jautājums ir interesants, bet nebūt vienkāršs. Misters Tramps solīja ASV varas eliti iztīrīt no sliktiem cilvēkiem un valsti iztīrīt no viņu pastrādātajiem nedarbiem. Viņš to vēlas izdarīt viens pats ar saviem spēkiem. Viņš neaicina palīgā tautu. Bet tas ir nepareizi. Sliktie cilvēki parasti visur ir ļoti konsolidēti. Tā tas ir arī ASV. Sliktie cilvēki Trampam neļauj izpildīt solījumu. To viņš arī nekad neizpildīs, ja neaicinās palīgā tautu. Bet pie mums? Vai Sudrabai latviešu tauta būtu palīdzējusi tikt vaļā no kriminālās kārtības, organizētās noziedzības, ja viņa aicinātu tautu palīgā? Vai ir iespējama tikai viena (apstiprinoša) atbilde uz šo jautājumu? Latviešu masveida līdzdalība zagšanā, nespēja un nevēlēšanās atzīt LR kriminālo būtību, nespēja nosodīt Svēto Govju nelietību „Rīdzenes sarunu” kontekstā jau ir sava veida tikai viena (neapstiprinoša) atbilde uz minēto jautājumu. Var atcerēties VVF teikto un pajokot, ņemot vērā, ka katrā jokā ir liela patiesība. VVF saka, ka tikai pusei no latviešiem ir normāls prāts. Pārējiem ir kaut kāds „caurmērs” un kaut kas sliktāks par „caurmēru”. Lai fiksētu nelietību, vajadzīgs prāts. Bez normāla prāta nelietību nevar fiksēt. Tātad nelietība latviešos ir tik plaši izplatīta normāla prāta trūkuma dēļ.

 

Posted in blog | Komentēt

2017.02.08.

Katalepsijas katalizators

 

Katalizators ir vajadzīgs ne tikai ķīmiskajām reakcijām. Arī politikai ir vajadzīgs katalizators – notikums, kas paātrina politisko reakciju izpratni un vērtējumu. 2017.gada vasarā LR kriminālās valsts „politikā” tāds katalizators kļuva „Rīdzenes sarunas”, ļoti uzskatāmi atklājot vietējo „politiķu” katalepsiju – psihopatoloģisko simptomu. Nācās pārliecināties, ka mūsu „politiķi” ne vien ilgstoši paliek ar tīru sirdsapziņu liekulīgas melošanas pozā, bet vispār nav no šīs pozas izkustināmi un acīmredzot nomirs šajā pozā. Katalepsijas psihopatoloģiskā simptoma būtība ir šī nenormālā poza. LR „politiķi” nomirs „džentlmeņa” pozā. Viņi nekad netiks vaļā no katalepsijas. Neapšaubāmi, „Rīdzenes sarunas” ir primitīva, bet svarīgākais – aplama „problēma”, jo netiek runāts par galveno; respektīvi, par 1) LR kā kriminālu „valsti” ar oligarhisku iekārtu, 2) neformālo sarunu dabisko lomu politikā, 3) tipoloģiski līdzīgu saruna esamību LR kriminālās varas visā pastāvēšanas laikā un tajā skaitā dienās, kad mutuļo kaislības ap „Rīdzenes sarunām”. Pats par sevi ir saprotams, ka „oligarhi” diezgan intensīvi izstrādā taktiku dotajā situācijā, kad atkal viņiem ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Katra atsacīšanās neņemt vērā galveno tūlīt automātiski pārvēršās liekulīgā melošanā ar tīru sirdsapziņu. Ļoti aktīvi sevi kā „džentlmeni” izrāda Pimenovs. Viņš aizstāv Sudrabu, izliekās nezinām, kādā „valstī” dzīvo un kādā parlamentā sēž. Pimenova katalepsija ir notēmēta uz kādu amatu valdībā. Viņa liekulīgajai melošanai ir karjerisma smaka. Tas nav nekas jauns. Pimenovs reiz neslēpa un pat ar zināmu entuziasmu skaidroja, ka krievu skolu aizstāvēšana viņam ir vajadzīga automātiski savai politiskajai karjerai tāpat kā Cilēvičam cilvēktiesības. Saprotams, var šaubīties, vai kriminālā latviešu aplokā varēja būt godīgi un patriotiski cittautieši, kuriem primārais ir sociālie un politiskie ideāli, bet nevis sava kabata un sava idiotiskā ambīcija. Ja būtu tomēr iespējami tādi kadri, tad kriminālā valsts noteikti nevarētu smirdēt tik daudzus gadus. Latviešu godīgajai minoritātei būtu bijis ar ko apvienoties cīņā pret cilvēciskajām padibenēm, kurām “perestroika” speciāli ieslēdza zaļo gaismu. Taču ar cilēvičiem, pimenoviem nekāda apvienošanās nebija iespējama jau no paša sākuma. Zagšanas dēmons uzvarēja visās diasporās. 2017.gada vasaras katalizators to atkal apstiprināja.

 

Posted in blog | Komentēt

2017.01.08.

Tie speciālisti, kuri nopietni nodarbojās ar sociālo problēmu analītiku, jau sen zina, ka Rietumos nekāda kreisā kustība neeksistē. Neeksistē kreisā kustība, kas balstītos uz adekvātu teorētisko un metodoloģisko bāzi. Tādu kreiso kustību Rietumos pēc II Pasaules kara nav. Eksistē vienīgi dažādu deģenerātu „kreisuma” tēlošana vulgārā un primitīvā līmenī saskaņā ar postmodernisma vispārējo deģeneratīvo garu. Saprotams, ka tā pievelk aprobežotos latviešu jauniešus, kuri faktiski vienmēr brauc visam pa virsu, jo nav spējīgi izprast būtību nevienā sfērā. Latviešu jaunatnes intelekts ir piemērots vienīgi virspusējas smakas uztverei. Jo riebīgāka smaka, jo latviešu jaunietis izjūt lielāku baudu. Latviešu jaunatnes vissliktākās daļas intelektuālā neattīstība un neizglītotība nav spējīga ne saprast klasiskās kreisās kustības būtību, ne saprast reālo stāvokli kreisās kustības vēsturiskajā kontekstā. Latviešu nikodēmiskie deģenerāti var tikai ķēmoties, regulāri piesmirdinot internetu ar savām muļķībām. Protams, nikodēmiskajiem deģenerātiem ir piekritēji – sūdu smakas fani, kuri kāri metās uz smirdošo gardumu, kā to apliecināja portāla pievēmējs Žulis, tūlīt Nikodēma kārtējās vieplības komentāros uzsākot enerģisku vemšanu sev tipiskā debila lopa tempā.

Posted in blog | Komentēt

2017.22.07.

Sabiedrībā speciāli uzkurinātā un nenosvērtā kņada ap „Rīdzenes sarunām” apliecina tautas politiskās apziņas vienmuļo skalošanos zemāk par jūras līmeni. Kā parasti pie mums, galvenais nekļuva galvenais. Lembergs, Kučinskis, Valsts prezidents, ģenerālprokurors, advokātu brālības sūtņi, eksperti, deputāti, partiju priekšnieki, žurnālisti, interneta komentāru visziņi nerunā par galveno. Lembergs un citi „sarunu” varoņi taisnojās. Viņi atsaucās uz politiķu tiesībām runāt par visu kaut ko un jebkurā kompānijā. Viņu attaisnojumus daudzi atbalsta. Bet to nedrīkst darīt. Pirmkārt un galvenokārt pret „sarunu” dalībniekiem nedrīkst izturēties kā pret politiķiem. „Sarunu” saturs liecina, ka tās nav politiķu sarunas, bet organizētās noziedzības bandītu sarunas.

Politiķi vienmēr valsts lietas kārto neformālā veidā. Vieta neformālajai valstiskajai komunikācijai var būt visdažādākā, sākot ar dzīvokli un beidzot ar slēgtu klubu. Tā tam ir jābūt. Pirms lēmuma pieņemšanas lēmuma projekts vispirms ir jāsaskaņo ar visām attiecīgajām institūcijām, atbildīgajām personām, ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām utt. Valsts virzībā tā ir elementāra organizatoriskā darba forma. Nekur un nekad tā nav nosodīta. Neformālā veidā iespējams diskutēt atklāti un niansēti bez lieka retoriskā un demagoģiskā manierīguma un glancējuma. Mūsu „politiķu” neformālās „sarunas” būtu normāla parādība, ja tajās diskutētu par valsts attīstības jautājumiem; respektīvi, jautājumiem, kuri attiecās uz sabiedrības kopējām interesēm un vajadzībām. Bet tā taču nebija. Mūsu „politiķi” viesnīcā runāja par savām interesēm; respektīvi, runāja par to, kur un kā kaut ko nozagt. Viņi nerunāja par valsts interesēm. Un tā, saprotams, ir principāla atšķirība, kuru visi, domājams, intuitīvi izjūt, bet neakcentē „sarunu” nosodījumā. Tā vien liekas, ka „sarunu” varoņi un viņu nosodītāji nemaz nesaprot minēto atšķirību. Kņada līdz ar to ir kļuvusi bezjēdzīga, jo netiek nosodīts galvenais – „politiķu” runāšana tikai par savas zagšanas perspektīvām, bet nevis par valsts attīstību. Tās nebija politiķu sarunas, bet organizētās noziedzības bandītu sarunas, ko „knābs” tūlīt adekvāti nekvalificēja, jo pats ir viens no Lielās Bandas elementiem.

 

Posted in blog | Komentēt

2017.20.07.

Šodien iekārtoju jaunu blogu “KULTUROLOĢISKĀ PUBLICISTIKA” (blogspot). Tajā ievietošu esejas kulturoloģiskajā publicistikā, kuras agrāk ievietoju blogā mājas lapā. Jaunajā blogā ievietošu arī tās esejas, kuras vēl nebūs publicētas “pietiek”. Tā daru vairāku apsvērumu dēļ. Man ir 71. Kā visi autori, vēlos publicēt gatavos darbus. Tas, pirmkārt. Otrkārt, mājas lapa ir apmaksāts pakalpojums. Ja nesamaksā, tad tiek tūlīt nobloķēta. Ne es pats, ne “tauta” tai nevar piekļūt. Ar blogiem tā nav.

Posted in blog | Komentēt

2017.13.07.

Святейший Патриарх Московский и всея Руси Кирилл

в Благовещенском соборе в день инаугурации Президента

Российской Федерации Владимира Владимировича Путина

7 мая 2012 года совершил молебное пение и благословил

его на служение Отечеству, обратившись к В. В. Путину со

словом приветствия: «Легитимность Президента основы-

вается на доверии народа. Вы имеете такое доверие. А это

означает, что высшей целью служения Президента являет-

ся служение людям. Для того чтобы это служение было ус-

пешно, нужно уметь слышать голос людей. Это очень не-

простое искусство. Голос народа может заглушаться. Он мо-

жет заглушаться голосами хорошо организованных групп

людей или отдельных личностей, которые нередко готовы

свое мнение отождествлять с мнением народа. Способность

различать духов (см. 1 Кор. 12:10) и слышать голос народа —

это залог успеха служения главы государства. Мы молились

сегодня именно о том, чтобы Ваша близость к людям, Ваша

способность слышать голос людей обострялась с каждым

днем Вашего правления, принося несомненно пользу Оте-

честву нашему и всему народу нашему.

Успех, любой человеческий успех слагается из многих факторов. Это личные качества человеческой личности, об-

разование, опыт. Но есть еще нечто, что люди, не имея воз-

можности рационально описать, обозначают словом, ко-

торое в Церкви не употребляется. Это слово «удача». Ник-

то не знает, что такое удача. Нет рационального описания

того, что такое удача. Это некий зазор между усилиями, ко-

торые производит человек, напрягая все то, что он имеет,

чем обладает, и реальным результатом. Мы используем дру-

гое слово для описания вот этого неведомого пространства.

Мы называем это помощью Божией. И мы молились сегод-

ня о том, чтобы те способности, которые Бог Вам дал, тот

опыт, который Вы приобрели, сопровождался Его благой

и всесильной помощью. И верим, что сочетание Божествен-

ной благодати и человеческих усилий в Вашем служении

народу принесет великую пользу».

 

Posted in blog | Komentēt